Ternejas parks

Kapsēta uz «kroņa» muižas Ternejas zemes atklāta 1768. gadā, kad Krievijas cariene Katrīna II aizliedza mirušo apglabāšanu baznīcās un ap tām. Apglabāšana Ternejas kapsētā ar likumu aizliegta 1929. gadā. 1952. gadā kapi nolīdzināti. Piemiņas akmeņus, pieminekļus, kapu akmens apmales- pārveda pāri Skolas ielai uz Sadzīves pakalpojumu kombināta akmeņu drupinātavu, kas savukārt bija ierīkota pareizticīgo baznīcā, lai samaltu un izbruģētu ielu.
Bijušajā kapsētā uzstādītas vairākas piemiņas zīmes un pieminekļi:
Piemiņas akmens politiski represētiem. Atklāts 1995.gada 14.jūnijā.
Piemiņas akmens kapu vietā Rūjienas luterāņu draudzes mācītājam, latviešu tautasdziesmu vācējam Gustavam Bergmanim (1749 — 1814).
Piemiņas akmens kapu vietā draudzes skolas skolotājam, ērģelniekam, koru vadītājam, pirmo latviešu dziesmu svētku Dikļos (1864) virsdiriģentam Ernestam Aleksandram Švecham (1819-1898). Pēc kapu nolīdzināšanas G. fon Bergmaņa un E. A. Švecha kapvietas atzīmējis skolotājs, gleznotājs Jānis Galzons (1912 — 1979).
Piemineklis «Sāpes un mīlestība» atklāts 2001.gada 14.jūnijā un veltīts 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju izvestajiem. Tēlnieks Jānis Zariņš (1913 — 2000).
Piemineklis gleznotājam Ādamam Alksnim (1864 — 1897) — atklāts 1995.gada 28.jūlijā. Rožainajā granītā darinātā biste novietota uz augsta postamenta, «lai gleznotājs varētu raudzīties pāri uzkalniņam uz savu darbnīcu».