Ādama Alkšņa darbnīca

1864.gadā, kad Dikļos notiek pirmie dziesmu svētki, dzimis gleznotājs Ādams Alksnis.
Alkšņa tēvam Rūjienā pieder veikals, un pēc pamatskolas beigšanas aiz letes jāstāv arī dēlam. Veikals viņu interesē maz, jo jaunā sirds jau saklausījusi aicinājumu kalpot mākslai. Kad visi ietinamie papīri apzīmēti, tēvs izlemj dēlu sūtīt Rīgas amatnieku skolā. 1883.gadā Alksnis jau ir Pēterburgas Mākslas akadēmijas students. Šai laikā latviešu jaunie mākslinieki un studenti nelegāli nodibina pulciņu «Rūķis», kura garīgais vadonis ir Ā.Alksnis. Tajā piedalās arī komponisti J.Vītols, A.Jurjāns, gleznotāji J.Rozentāls, V.Purvītis, J.Madernieks. Pēc studijām Alksnis aicina māksliniekus atgriezties Latvijā, lai uzsāktu nacionālās mākslas veidošanu un radītu interesi latviešu sabiedrībā. Pats atgriežas un iekārto darbnīcu Rūjienā, Rīgas ielā 11a. Diemžēl pēc neveiksmīgas deguna operācijas notiek asins saindēšanās, un, sasniedzis tikai 33 gadu vecumu, 1897.gada 21.augustā mākslinieks nomirst. Viņu apglabā Ternejas kapos Rūjienas centrā. 1952.gadā kapus nolīdzina, bet gleznotāja kapvietu saglabā. No 1995.gada tur uzstādīts A.Vārpas piemineklis.
Darbnīcas pagrabstāvā atrodas tēlnieka Raimonda Muzikanta veidotais diplomdarbs «Celmlauzis». Vairāk nekā trīs metrus augstā figūra simbolizē Ā.Alksni — latviešu glezniecības celmlauzi. Vienīgā Rūjienas bruģētā ieliņa, uz kuras atrodas šī darbnīca, nosaukta Ā.Alkšņa vārdā.