Svarīgu vietu Rūjienas vēsturē ieņem Rūjienas Lielā muiža. Tā robežojas ar pilsētu pie Pārupes. Šai muižā dzimusi ideja par zemes reformu, uz ezera saliņas 1866. gadā notikuši Rūjienas novada I dziesmu svētki, bet daudzu muižas īpašnieku aiziešana no dzīves nedabīgā ceļā devusi iemeslu baumām par kādu sensenos laikos muižai uzliktu lāstu.
Pēdējais Rūjienas Lielās muižas vācu izcelsmes īpašnieks barons Kreizs aizrāvies ar lielu namu celšanu. Salmiņkrogs (Valdemāra ielā 9) ir viena no viņa pēdējām celtnēm. Barons Kreizs nespēj izkļūt no parādiem, un viņa muižu izūtrupē 1894. gadā. Jaunais īpašnieks Alfrēds Cīrulis trīsdesmitajos gados ēku uzdāvina Ugunsdzēsēju biedrībai. 1936. gadā ēku pārbūvē un uzceļ ugunsdzēsēju torni ar zvanu, kas saglabājies līdz mūsu dienām.